Pārvaldes jaunumiTūrisms

Vecpiebalgā tūristus gaida ne tikai ūdensrozes vien…

Pašā Vecpiebalgas pagasta sirdī atrodas ūdensrožu dīķi, kuros no maija līdz septembrim zied dažādu krāsu ūdensrozes. Tomēr tas ne tuvu nav  vienīgais apskates objekts, ko vērts aplūkot Vecpiebalgas apvienībā. Arī šajā tūrisma sezonā te netrūkst ko darīt ne lieliem, ne maziem! 

Ūdensrozes Vecpiebalgas centrā, protams, ir visas Vecpiebalgas simbols, taču
ūdensrožu skaistums nebūt nav vienīgais, ar ko var lepoties Vecpiebalga.

Lai aplūkotu visu Vecpiebalgas apvienības pagastu – Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas tūrisma piedāvājumu, ar vienu dienu noteikti būs par maz, atzīst Vecpiebalgas Tūrisma informācijas centra tūrisma speciālists Guntis Davidovs. “Šogad tiek plānoti arī vairāki jaunumi. Dzērbenes pilī sāk darboties “Izlaušanās istaba” jeb “Escape room”, Alauksta estrādes krastmalā no 23.-25.jūnijam notiks Līgo festivāls, atzīmēsim arī 4.maija svētkus un kopā ar Cēsu Tūrisma informācijas centru plānotas vēl dažādas aktivitātes.” 

Guntis Davidovs teic, ka, apmeklējot Dzērbeni, noteikti jāaplūko ne vien pils (par Dzērbenes pili plašāk rakstījām iepriekšējā numurā), bet arī Dzērbenes luterāņu baznīca, kura no 1839. – 1842. gadam būvēta Vidzemē pazīstamā lībiešu būvmeistara Mārča Sāruma vadībā. Šis ir pirmais dievnams, kuru ļāva būvēt pašiem latviešiem.  

Turpat iepretim baznīcai atrodas arī Lampu dizaina darbnīca, kurā iespējams aplūkot un, protams, arī iegādāties dizainera Aigara Lenkeviča un mākslinieces grafiķes Ērikas Mālderes izgatavotās lampas un gaismas skulptūras.  

Velo maršruti, “Mērnieku laiki” un kino 

Aktīvās atpūtas cienītājiem noteikti ies pie sirds QR Dzērbene velomaršruts, kurš ļauj iepazīt Dzērbenes pagasta skaistākās, ainaviskākās un ar kultūrvēsturi saistītās vietas. Tiesa, šis tūrisma produkts paredzēts cilvēkiem, kuri savā ikdienā mēdz lietot modernās informācijas tehnoloģijas, piemēram, viedtālruņus, vai planšetdatorus. Ja negribas velopiedzīvojumā ņemties ar modernajiem gadžetiem, var doties izbraucienā pa Vecpiebalgas novada velosipēdu piedzīvojumu trasi “Ainavu ceļš”, kas Dzērbenes pagastā piedāvā trīs velo maršruta posmus, pēc ceļotāju sagatavotības pakāpes. 

Ļoti interesants ir arī maršruts “Mērnieku laiki pa brāļu Kaudzīšu sarakstītā pirmā latviešu romāna pēdām. Tajā var apskatīt arī romānā minēto Silakrogu, garāko līdz šim laikam saglabājušos mūra kroga ēku Latvijā. 

Savukārt kino cienītājus neatstās vienaldzīgu “Kino ferma” – privāts kino muzejs Vecpiebalgas pagastā, kurā eksponēta tiešām unikāla kino lietu kolekcija – sākot jau ar pirmajām, pašām šaurākajām kino lentām un filmu uzņemšanas tehniku. Šeit atrodas arī kino zāle ar 50 sēdvietām un iespējams noskatīties autentiskā kino seansus. 

Ko piedāvā Vecpiebalgas muižas parks? 

Inešos vērts aplūkot Vecpiebalgas muižu un to iekļaujošo parku. Arī šī muiža saistās ar “Mērnieku laikiem”, jo tā brāļiem Kaudzītēm kalpojusi par Slātavas muižas prototipu. Muižas kompleksā saglabājies pat cietuma pagrabs, kur sēdējis Ķencis un viņa pušelnieks Pāvuls. Savukārt tās vīna pagrabā izveidots Piebalgas novada muzejs. Kalpu mājā atrodas vietējo amatnieku un mājražotāju veikaliņš. 

Te, bijušajā Vecpiebalgas pienotavas ēkā, atrodas arī vienīgā porcelāna ražotne Latvijā, kur top Jāņa Roņa “Piebalgas porcelāna fabrikas” ražojumi. Tūristiem ir iespēja paviesoties ražotnē, izzināt trauslā porcelāna tapšanas noslēpumu un izmēģināt roku porcelāna apgleznošanā. 

Ja ir vēlme iegādāties vai pašiem izliet dabiskas vaska sveces, jādodas uz kādreizējo muižas kalpu māju, kur iekārtota iekārtota sveču darbnīca. 

Muzeji mūsu dižgariem 

Vecpiebalgā ir vairāki ar mūsu tautas dižgariem saistīti muzeji. Kārļa Skalbes vasaras mājas “Saulrieti” neparastā arhitektūra, gleznainais skats uz Alauksta ezeru un stāsti, pasakas, leģendas sarunās ar mājas ļaudīm dod pozitīvu emociju lādiņu ikvienam muzeja apmeklētājam. Šeit izvietoti arī dažāda formāta bērnu gleznojumi ar Skalbes pasaku tēliem. “Kalna Kaibēnos” atrodas jau 1929.gadā nodibinātais brāļu Kaudzīšu piemiņas muzejs. Tieši šeit savulaik tapa romāns “Mērnieku laiki”. „Lejas Kaikašos”, Antona Austriņa dzimtajās mājās iekārtotais piemiņas muzejs piedāvā iepazīties ar aizrautīgākā Piebalgas novada apdziedātāja dzīvi un daiļradi. Muzejs Jaunpiebalgas novada “Jāņaskolā” veltīts komponista Emīla Dārziņa dzīvei un daiļradei, bet līdzās muzejam esošā Oliveretto taka  ieved dzejnieka Jāņa Sudrabkalna pasaulē. Savukārt Vēveru muzejā aplūkojamas senā Vēveru ciema 7 zemnieku un amatnieku sētu ēkas.  

Muižas, bites, alpakas un skulptūras 

Vecpiebalgas novads vispār ir pilīm un muižām bagāts. Bez jau minētajām Dzērbenes un Vecpiebalgas muižām, te atrodas Nēķena muižā, kurā mājvietu radusi Taurenes pagasta pārvalde un kultūras nams, Lodes muiža, Leimaņu muiža, Cirstu muiža, ir arī Auļu muiža, kuras nosaukums tiek skaidrots ar senu latviešu vārdu „aulis”, kas tulkojumā nozīmē bišu strops. Apciemot biteniekus, nogaršot un arī iegādāties viņu produkciju katram iespējams arī šodien. Vecpiebalgas saimniecībā „Upmaļi” saimnieko pieredzējušais bitenieks Aivars Radziņš, un ekskursijas laikā var ne tikai iepazīties ar biškopības nozari, bet arī nobaudīt medu, ziedputekšņus, bišu maizi, medus dziru un izliet vaska svecītess. Bišu produktus var nogaršot, iegādāties arī Kaives pagasta “Baltgalvjos”, kur saimnieko biškopis Arvis Mozulčiks. 

Esot Kaivē, neaizmirstiet iegriezties Kaives muižas parkā, kurā var aplūkot latviešu tēlnieku darinātās koka skulptūras. No parka kalniņa paveras skats uz estrādi, bet nedaudz tālāk atrodas Kaives ezers. 

Vecpiebalga gaida viesos! 

Saistītie raksti

Back to top button