DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

ATCEROTIES BARIKĀDES!

Februāris 2021. Priekšsēdētāja sleja.
Godātie Vecpiebalgas novada iedzīvotāji!
2021.gada janvāris bija ļoti īpašs, pieminot un atceroties divus ļoti nozīmīgus notikumus, kas saistīti ar Latvijas valstiskuma nostiprināšanu dažādos 20. gadsimta laika posmos. 20. janvārī atcerējāmies 30 gadu senus notikumus, kad 1991. gada janvārī Rīgā sabrauca ļaudis no visas Latvijas, veidojot aizsardzības barikādes pie stratēģiskajiem objektiem, lai sargātu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesu, atsvabinoties no padomju okupācijas. Savukārt 26. janvārī apritēja 100 gadi, kopš notikuma, kuru šķiet neprotam pienācīgi novērtēt – jaunās Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas de iure. Tātad faktiski tas bija brīdis, kad starptautiskā sabiedrība Latviju kā neatkarīgu valsti sāka uztvert nopietni un pieņēma savā pulkā.
Šoreiz vēlos vairāk pievērst uzmanību notikumiem, kas risinājās pirms 30 gadiem – 1991. gada janvāra barikādēm, kas joprojām spilgti ir daudzu mūsu atmiņās. Šajā notikumā aktīvi piedalījās arī visu piecu Vecpiebalgas novada pagastu iedzīvotāji, un oficiālie reģistri vēstī, ka pavisam kopā tādi bija 124. Patiesībā droši vien vairāk. Daudzi no šī pulka jau ir viņā saulē, bet daudzus no dalībniekiem bieži satieku ikdienā. Tieši jūs bijāt starp tiem, kuru drosme un gribasspēks ar nevardarbīgas pretošanās metodēm piespieda padomju varu neuzdrīkstēties pielietot iecerēto spēku, pateicoties jums, mēs varam dzīvot atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā.
Esot pie atceres ugunskuriem un daloties atmiņās ar mūsu novadniekiem – barikāžu dalībniekiem, arī man atausa atmiņā savas asociācijas… Tobrīd biju 11 gadus vecs zēns. To visu vairāk uztvēru kā aizraujošu notikumu, galu galā arī skolēnu brīvlaiks tika pagarināts. Mans tētis, kurš, tāpat kā mamma, bija barikāžu dalībnieks, vienā no dienām mani izvadāja pa visiem objektiem. Tas viss man šķita iespaidīgi – lielgabarīta tehnika Rīgas pašā centrā, betona bloki, apaļkoki, satelīttelevīzija un televizors uz žiguļa jumta, ap ko bija aplipuši ļaudis, sekojot līdzi CNN ziņām. Un tad satikts mūzikas skolas biedrs ar savu tēti un abu tētu saruna – atvedu viņu, lai viņš redz, lai ir liecinieks šiem notikumiem. Tikai vēlāk sapratu šo tēvu sarunas jēgu un to, ka esmu bijis klāt Latvijai tik vēsturiskā notikumā. Kad barikādes jau šķietami gāja uz noslēgumu, svētdienas, 20. janvāra vakarā, skatoties Panorāmu, aiz loga tālumā bija dzirdams šāvienu troksnis. Īsti nesapratām, kas notiek. No rīta bija jāatsākas skolai, tētis mani no rīta modināja un teica, ka varu vēl pagulēt, jo skola vēl neatsāksies – iepriekšējā vakarā Bastejkalnā ir lijušas asinis un gājuši bojā cilvēki…
Noliecot galvu šo notikumu upuru priekšā, dziļi cienot ikvienu barikāžu dalībnieku, novēlu jums, novadnieki, turēt cieši to vienotības sajūtu, kāda bija 1991. gada janvārī. Tikai tā mēs varam aizstāvēt savu neatkarību, lai par to nebūtu jācīnās!
Indriķis Putniņš, domes priekšsēdētājs

Saistītie raksti

Back to top button