DOMES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

BALTIJAS CEĻU ATCEROTIES

Septembris 2019. Priekšsēdētāja sleja.
Augusta izskaņa Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā bija ļoti zīmīgs laiks. Baltijas ceļš pirms 30 gadiem, augusta pučs pirms 28 gadiem, Krievijas (bijušās PSRS) armijas pilnīga izvešana no Latvijas teritorijas pirms 25 gadiem…
Šogad jubilejas zīmē Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopīgi bija nozīmīga atceres diena – Baltijas ceļam 30. Atmodas laika politisko notikumu lielajā gūzmā šis, iespējams, ir viens no svarīgākajiem pagrieziena punktiem ceļā uz PSRS sabrukumu, kā arī Latvijas un visas Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.
Man tolaik, 1989. gada 23. augustā, bija 9 gadi, taču, tāpat kā 1991. gada barikāžu un augusta puča notikumi, arī šis datums spilgti iespiedies manās atmiņās. Ar bērna acīm raugoties, protams! Un tikai ar laiku, daudzus gadus pēc tam, tā pa īstam apzinājos, kam līdzās esmu bijis. Atceros, ka ar ģimeni kopīgi braucām uz Piebalgas puses ļaudīm “nozīmēto” sektoru – aptuveni pa vidu starp Melturiem (Cēsu pagriezienu) un Ieriķiem. Atceros, ka, atšķirībā no pēc tam bildēs redzētās lielās ļaužu masas Rīgā, mūsu posmā dažviet ļaužu ķēdes savienošanai bija nepieciešamas arī tautiskās jostas, Latvijas karogi vai citi elementi. Un atminos, kā tētis ironiski teica – te nu čekistiem ir iespēja vienā galā piešaut strāvu un… Ja atmiņa neviļ, tad tieši šīs dienas vakarā pēc akcijas Piebalgas puses jaunatne ar kolhoza busiņu brauca uz balli. Un es drīkstēju braukt līdzi savai tobrīd 18 gadus jaunajai māsai. Tas tik bija notikums, par ko biju stāvā sajūsmā! Māsa, visticamāk, gan ne, jo jāņem sīkais brālis līdzi… Vēl šodien, daudzus piebaldzēnus no tā laika līdzbraucējiem vaigā ieraugot, vispirms atceros tieši šo kopīgo braucienu!
Paldies visiem, kas tolaik piedalījās, jo ticēja Latvijas valsts neatkarības idejai! Kad šīs savas atmiņas publicēju savā facebook.com kontā, komentāros cilvēki atsaucās un arīdzan atcerējās to laiku. Viens no viņiem rakstīja, ka ar labām domām atminas to laiku, bet šodienas apstākļos vairs neietu… Taču citi gan rakstīja, ka ietu. Es arī ietu un dēlus aicinātu līdzi, tāpat kā mūsu vecāki mani un māsu tajā visā iesaistīja. Taču ceru, ka tāda vajadzība nekad nepienāks. Saules mūžu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai!
Indriķis Putniņš, domes priekšsēdētājs

Saistītie raksti

Back to top button

Close