IzglītībaNovadsPašvaldības jaunumi

INTERVIJA AR VECPIEBALGAS PAMATSKOLAS DIREKTORU ANDRI SAKSU

 

Tikai kopā – līdzdarbojoties un sadarbojoties – mēs varam izveidot patiesi labu skolu.

Jūnija domes sēdē deputāti lēma par Vecpiebalgas novada pamatskolas direktora apstiprināšanu amatā.  Vadoties pēc konkursa rezultātiem, šim amatam tika virzīts un apstiprināts dzērbenietis  Andris Sakss (atklāti balsojot, PAR – Ilona Radziņa, Viesturs Melbārdis, Arita Andersone, Agnese Caunīte-Bērziņa, Inese Navra, Indriķis Putniņš, PRET – Edžus Ķaukulis, Kristaps Driķis, ATTURAS – Edgars Bērzkalns).  Par to, kādas domas virmo prātā, uzsākot pildīt jaunos pienākumus, un kādi plāni izglītības iestādes darbības nodrošināšanai, vaicāju jaunajam skolas direktoram. 

 

Pastāstiet, lūdzu, nedaudz par sevi!

Esmu bijušais rīdzinieks, pēc pamatspecialitātes sākumskolas skolotājs. Pēdējos gadus arī mācu  tautiskās dejas. Jā, diezgan netipiski stiprā dzimuma pārstāvim, taču acīm redzot Dievam tā vajadzēja .  90.gadu sākumā atguvām Dzērbenē īpašumu, un tas sakrita ar laiku, kad, mācoties Liepājas Universitātē (toreizējā pedagoģiskajā augstskolā), vajadzēja izvēlēties prakses vietu. Tad kāpēc ne Dzērbenes vidusskola? Atnācu… Un paliku šeit uz septiņiem gadiem, līdz vienā brīdī pilsēta aizvilināja atpakaļ. Dzīvoju Saulkrastos, strādāju Rīgā skolā, apprecējos, piedzima trīs bērni. Bet sapnis par savu „kaktiņu, stūrīti zemes” nekur pazudis nebija. Pirms pieciem gadiem pārcēlāmies uz Dzērbeni. Tagad  ģimene ir kļuvusi kuplāka vēl par diviem bērniņiem. Dzīvojam lauku mājā 8 kilometrus no Dzērbenes centra, mums ir sava piemājas saimniecība – ne biznesam, bet pašu galdam. Darbs man nekad nav bijis īpaši jāmeklē, jo tas parasti pats mani atrod. Pirms piedzima ceturtais bērns strādāju piecās darba vietās. Riktīgs vāveres ritenis – trīs dienas nedēļā braucu uz Rīgu, divas dienas pavadīju Taurenes un Dzērbenes skolās, kur  bērniem mācīju dejot, strādāju par mājturības skolotāju sākumskolā un vadīju  informātikas pulciņu. Esmu sabiedrisks, jo skolotājs, turklāt tāds, kurš vada vairākus deju kolektīvus, vispār nevar būt mājās sēdētājs, vai ne?

Kāpēc izlēmāt pieteikties uz direktora amatu?

Vecāku padomē, kurā aktīvi līdzdarbojos, vienojāmies, ka arī  mums no savas skolas ir jāpiedāvā kandidatūra direktora amatam. Protams, sākotnēji šaubījos! Kopš pieteicos konkursam, runas un baumas par sevi esmu dzirdējis dažādas. Saprotu jau, ka tas nāk „komplektā” ar jaunajiem pienākumiem, tomēr  – kāds apkārt būtu klusums un saskaņa, ja cilvēki runātu tikai to, ko zina!

Vai atbalstāt skolu reorganizāciju?

No biznesa viedokļa nav rentabli uzturēt skolas ar mazu izglītojamo skaitu, savukārt, lai saglabātu katra pagasta identitāti, cik vien tas iespējams, arī mazajām lauku skolām būtu jāļauj darboties, jo skola ir dzīvības avots. Mūsu abu pagastu iedzīvotāju ikdiena un sadzīve ir ļoti cieši savijusies kopā. Taurenieši ir mācījušies Dzērbenē, dzērbeniešu bērni apmeklē Taurenes   pamatskolu, daudzas ģimenes ir saradojušās, abu pagastu jaunajiem ļaudīm saprecoties,   taurenieši brauc uz Dzērbeni  iepirkties, mēs braucam uz bankomātu vai aptieku kaimiņpagastā… Nu ko mums dalīt? Tas, ka Taurenes un Dzērbenes skolu apvienošana ir tikai laika jautājums, bija skaidrs jau sen. Diemžēl normatīvie akti un politiskie lēmumi mūsu valstī  ir balstīti uz sausiem faktiem un skaitliskām vienībām, aizmirstot kādu „sīkumu” – bērni nav lietas, ko tā vienkārši var pārlikt no vienas kastītes otrā…. Tāpēc krietni agrāk vajadzēja domāt par to, kā šo reorganizācijas procesu veikt, lai abām pusēm tas būtu pēc iespējas mazāk „sāpīgs”. Turklāt  runa nav pat par uzvarētājiem vai zaudētājiem – katrai pusei ir jāpielāgojas situācijai. Šobrīd  jāsaprot, ka mazajām izglītības iestādēm nav nekādas perspektīvas. Ja mēs novada savā galā arī gribam skolu, tad, saliekot divas kopā, varam izveidot vienu spēcīgu mācību iestādi, kas pamatskolas posmā varētu pat konkurēt ar citām izglītības iestādēm. Taču bez abu pagastu vecāku un abu skolu pedagogu atbalsta to būs grūti izdarīt.

Lielākais „klupšanas akmens” visā šajā procesā tomēr laikam ir skolas atrašanās vieta…

Jā, protams, galvenais nesaskaņu iemesls ir jautājums, kurā pagastā atradīsies skola.  Kā  nākamajam direktoram man jāskatās saimnieciski, tāpēc es domāju, ka ir neapdomīgi likt skolai darboties  mazākā ēkā, lai pēc gada vai diviem attaptos, ka tomēr esošās telpas neatbilst bērnu vajadzībām. Uzskatu, ka katrā no ēkām ir jārealizē tās izglītības programmas, kam ēka ir paredzēta.  Taurenes skolas ēkā ir iespēja izveidot ļoti labu bērnudārzu – šim mērķim sākotnēji arī ēka tika būvēta. Savukārt Dzērbenes skolas ēkā tiktu realizētas pamatskolas un mūzikas skolas izglītības programmas. Kā pareizāk organizēt bērnudārza grupu darbu, jo dome šobrīd ir lēmusi, ka pirmsskolas izglītība tiek realizēta abās ēkās, tas vēl ir diskutējams jautājums. Šobrīd Taurenē tiek plānotas trīs grupiņas, Dzērbenē – viena. Tie trīs kilometri nav nepārvarams šķērslis. Ja ģimenēm nebūs iespēju aizvest bērniņu uz bērnudārzu kaimiņu pagastā ar savu automašīnu, tad skolai kopā ar pašvaldību būs jārisina transporta jautājums.

Izskanējis ir arī viedoklis, ka Dzērbenes skolas ēka nav īsti piemērota bērnu izglītošanai. Kādus uzlabojumus plānojat veikt?

Pirmais, ko ienākot pa durvīm redz cilvēki no malas, ir gaitenis, kāpņu telpa un varbūt arī aktu zāle.  Tikai retais ir bijis kabinetos un klašu telpās, ēdamzālē. Līdzšinējā skolas vadība ir lēmusi, ka labāk ir ieguldīt līdzekļus tieši mācību telpu sakārtošanā, jo tur bērni pavada lielāko dienas daļu.  Tikai trīs klašu telpas nav atjaunotas, pārējās visās ir veikts remonts. Tas, ka gaiteni, zāli būtu nepieciešams izremontēt atbilstoši mūsdienu prasībām, ir tikai nākamais secīgais solis. Tāmes jau ir izstrādātas. Teikt, ka Dzērbenes skolas ēka ir grausts… Atnāciet un pārliecinieties paši! Arī Izglītības un zinātnes ministrija un Izglītības kvalitātes valsts dienests ir atzinis, ka tieši Dzērbenes skolas ēka ir piemērotāka, lai šeit varētu darboties vispārējās pamatizglītības iestāde un mūzikas skola.  Protams, skolai ir 120 gadi, un ir lietas, ko vajag atsvaidzināt, modernizēt. Mēs jau varam domāt un plānot, bet ir jārēķinās ar finansējumu, ko pašvaldība Dzērbenes skolā var ieguldīt. Runājot par remontiem, manuprāt, vispirms  tomēr vajag sakārtot Taurenē bērnudārza telpas tā, lai katrai grupiņai būtu gan atsevišķa nodarbību, gan guļamtelpa un sanitārais mezgls. Jo šobrīd telpas ir pārveidotas, pielāgojot tās skolas vajadzībām. Savukārt  Dzērbenes skolā vajadzētu turpināta remontēt klašu telpas un veikt kāpņu atjaunošanu. Jāsaka, ka arī Dzērbenes skolas vecāku padome ir sasparojusies ņemt rokā otas un krāsu spaiņus, lai radītu patīkamāku vidi mūsu bērniem. Tikai kopā – līdzdarbojoties un sadarbojoties – mēs varam izveidot patiesi labu skolu.

Kā panāksiet, lai jaunizveidotās skolas gaiteņi rudenī būtu bērniem piepildīti?

Ja abas skolas apvienotos pilnā skolēnu skaitā, tas būtu milzīgs ieguvums. Vairāk bērnu nozīmētu arī lielākas slodzes un vairāk darba vietu pedagogiem. Šobrīd visiem Taurenes un Dzērbenes skolas pedagogiem tiek piedāvāts strādāt jaunajā skolā. Pedagogiem līdz augusta sākumam ir jādod atbilde, vai viņi vēlas turpināt darba attiecības. Ja uz kādu no vakancēm pieteiksies vairāki kandidāti, man kā direktoram pretendenti būs jāizvērtē un jāpieņem lēmums, kuram tiks piedāvāts darbs.

Lai Taurenes skolas bērni vieglāk iejustos jaunajā vidē, vislabākais risinājums  būtu, ja uz jaunizveidoto skolu  viņi pārnāktu kopā ar saviem skolotājiem. Šo apgalvojumu jau esmu paudis publiski un apliecināšu to atkal, jo es nešaubos, ka tad arī  bērnu vecāku pretestība un emocijas būtu mazāk sakāpinātas. Ēka ir čaula, bet kodolu veido cilvēki, kas rada vidi – gan vizuālo un  estētisko, gan emocionālo. Esmu strādājis abās skolās un redzējis ļoti labas lietas, kas tiek darītas vienā vai otrā mācību iestādē.  Būtiski ir saglabāt gan Taurenes, gan Dzērbenes  skolas labākās tradīcijas, kas veido un attīsta skolēna personības izaugsmi dažādās jomās. Lai piedod man deputāti un arī domes priekšsēdētājs, kuram jau esmu šo savu viedokli paudis, ja man būtu jāizvēlas jaunās skolas nosaukums,  lai arī tas būtu ievērojami garāks, es tajā noteikti būtu saglabājis abu pagastu identitātes apliecinājumu –  Taurenes – Dzērbenes vispārizglītojošā un mūzikas pamatskola.

Solīt šobrīd es negribētu neko, bet tas, ko es ļoti vēlos, lai kāda arī nebūtu jūsu izvēle – pārkāpiet pāri aizvainojumam un atbrauciet kaut vai tikai  izstaigāt skolu!  Mūsu senči teica – deviņreiz nomēri un tikai tad griez. Un šajā teicienā slēpjas patiesība, kas daudzreiz dzīvē ir pierādījusies.  Mūsu gadījumā, lai nav tā, ka bērni tiek aizsūtīti uz mācību iestādi citā novadā tikai tāpēc, ka esat saklausījušies baumas, ietekmējušies no kaimiņa vai kāda „labvēļa” sprieduma sociālajos tīklos. Cilvēki nelasa to, kas rakstīts, bet lasa starp rindām un redz tikai to, ko grib redzēt. Nākamajā gadā Vecpiebalgas novada pamatskola realizēs pirmsskolas, pamatizglītības un mūzikas izglītības programmu, kā arī divas speciālās izglītības programmas, par pēdējām divām  jau esam saņēmuši neglaimojošus komentārus sociālajos tīklos. Skumji, ka ir vecāki, kas   neizprot  – bērni ir dažādi, arī tie, kuriem ir speciālās vajadzības, ir mūsu sabiedrības locekļi. Ja šie bērni var un spēj mācīties skolā, kas ir tuvāk dzīvesvietai, tad tas ir tikai jāatbalsta.

Jaunā kompetenču izglītība un izglītības kvalitātes paaugstināšana…

Es domāju, ka atšķirībā no pilsētniekiem, kam viss ir pieejams, mazo lauku skolu bērni ir daudz atvērtāki un zinātkārāki. Tāds Daukas sindroms – noskaidrot, kas ir aiz apvāršņa.  Analizējot skolas audzēkņu sekmes un sekojot līdzi absolventu tālākām gaitām, redzam, ka ir skolēni, kuru sekmes varētu būt labākas, bet kopumā rezultāti ir pat ļoti labi. Ja saka, ka lauku skolās ir zems izglītības līmenis, tad man gribas pavaicāt – kur jūs to ņēmāt? Tāpēc, ka lauki, tāpēc, ka klasēs ir neliels skolēnu skaits? Tie nav korekti apgalvojumi.   Protams, vienmēr būs kāds, kuram nav paveicies, vai kurš vispār nav vēlējies apgūt zināšanas. Ne tikai skola atbild par izglītību, bet arī vecākiem ir jāvēlas līdzdarboties. Ģimenes ir dažādas. Tur, kur ģimenes ir stabilas, tur arī bērni jūtas laimīgāki un sekmes ir labākas. Ja ģimenē ir problēmas, tas uzreiz atsaucas gan uz sekmēm, gan skolēna uzvedību. Latvijā skolotājs ir tipiska sieviešu profesija –  skolās trūkst vīriešu pedagogu, un arī tā ir liela problēma, jo daudzi bērni aug nepilnās ģimenēs – viņus audzina mammas vienas pašas. Bet puikām vajadzīgs paraugs, stiprais plecs, kas gan ierāda vīru darbus, gan ieaudzina vīrišķību. Jā, arī disciplīnu, pieklājību un uzvedību. Šobrīd tiek izstrādāti izglītības kvalitātes vispārējie kritēriji. Ja pamatskolas absolventi spēj mācīties prestižās vidusskolās un ģimnāzijās un būt labāko vidū, vai tad tā ir zema izglītības kvalitāte? Iespējams, Taurenes un Dzērbenes audzēkņu sasniegumus neesam tik ļoti akcentējuši visos iespējamos tīklos un publiskajos avotos. Var jau uztaisīt spožu ārējo izkārtni. Vai svarīgāks tomēr nav iekšējais saturs? Šobrīd aktuāli ir runāt par kompetenču izglītību, bet šīs kompetences jau sen mācību procesā tiek pielietotas.  Viens piemērs. Dzērbenes bērni šopavasar devās pārgājienā, kura laikā viņiem bija jāveic un jāatrisina uzdevumi teju no visiem mācību priekšmetiem. Vai tā nav mācību stunda ar pievienoto vērtību jeb kompetenču izglītība?  . Domāju arī Taurenes skolā šie principi jau tiek iedzīvināti praksē.

Nosauciet trīs svarīgākos darbus, uzsākot pildīt jaunos pienākumus!

Vadīt un organizēt skolas administratīvo darbu, nokomplektēt pedagogu kolektīvu nākamajam mācību gadam  un censties uzlabot komunikāciju ar vecākiem un sabiedrību kopumā. Uzskatu, ka dialogam jābūt konstruktīvam, juridiski korektam, mazāk emocionālam un personīgam. Nav noslēpums, ka neprasme komunicēt nereti ir visu mūsu lielākā problēma. Šajā ziņā grēko gan pedagogi, uzceļot ap sevi  „ledus sienu”,  gan arī vecāki, publiski norādot uz skolas vai skolotāja neprofesionalitāti. Man patīk lietu secība jeb subordinācija  – ja vecāki redz, ka klasē vai bērnam ir kādas problēmas, tad meklē palīdzību pie  audzinātāja. Ja audzinātājs nespēj atrisināt šo jautājumu, vēršas pie mācību pārziņa vai direktora un tikai tad, ja nevar atrast risinājumu skolā, nākamais solis ir pašvaldība, izglītības pārvalde, ministrija. Diemžēl šobrīd ir tendence katru niecīgāko jautājumu vispirms sākt apspriest sociālajos tīklos, tad seko ziņojums instancēm augstākajā līmenī. Tas rada tādu kā nožēlu par to, ka šāda situācija ir izveidojusies, un iedzen ķīli attiecībās. Šis laikmets prasa sadarbību. Un, jo ciešāka šī sadarbība starp skolu un vecākiem būs, jo labāk.

Tādēļ tomēr aicinu ikvienu Taurenes pamatskolas skolēna vecāku, pirms pieņemt gala lēmumu par tālākām sava bērna mācību gaitām, atbraukt uz jaunās Vecpiebalgas novada pamatskolas ēku Dzērbenē un iepazīties ar telpām, izrunāt sāpīgos, neskaidros un neērtos jautājumus! Noskaidrot manu, kā jaunā direktora, viedokli sev svarīgos jautājumos un atrast kopīgu valodu, lai veidotu pēc iespējas labāku skolu mūsu bērniem.

 

Rakstu sagatavoja Dzidra Ješkina

Saistītie raksti

Apskati arī šo

Close

Close