Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Diskutēts par kultūras dzīvi Inešos un Dzērbenē

Diskutēts par kultūras dzīvi Inešos un Dzērbenē

Februārī Vecpiebalgas muižā Inešos un Dzērbenes pilī norisinājās Kultūras domnīcas, kurās Cēsu novada pašvaldības pārstāvji inesiešus un dzērbeniešus aicinājā, lai diskutētu un dalītos ar idejām par vietējo kultūras dzīvi.

Dzērbenieši ar Kultūras pārvaldes vadītāju Laumu Dambrovu un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieku Ati Egliņu-Eglīti tikās 22.februārī Dzērbenes pilī, savukārt inesieši domnīcā pulcējās 7.februārī Vecpiebalgas muižā Inešos. 

Inešu domnīcā kliedētas inesiešu baumas, ka pašvaldība iecerējusi pili nodot privātajam sektoram. Priekšsēdētāja vietnieks vērsa uzmanību, ka šāds jautājums netiek izskatīts, muiža ir un paliek pašvaldības īpašums. 

Domnīcā spriests par bijušās Inešu pamatskolas neizmantotajām telpām, kuras labprāt izmantotu Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”. Muzeju apvienības vadītāja Līva Grudule sacīja, ka ideja par Inešu skolu ir sen, bet runāt par to sākam tikai tagad. Pārcelšanās būtu tikai loģiska, Vecpiebalgas kultūrvēsturiskais centrs atgrieztos, kur tas bijis. 

Domnīcā izteiktās idejas tika sadzirdētas un tās piefiksēja Kultūras pārvaldes vadītāja Lauma Dambrova, paužot bažas, ka maz tika runāts par ieguvumiem vietējiem iedzīvotājiem, bet vairāk par uzņēmēju un tūristu ieguvumiem. Lauma uzsvēra, ka nevajadzētu šos objektus padarīt par naudas nesējiem, kādam jāgādā arī par vietējo kultūras dzīvi un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. 

Dzērbenes domnīcā Dzērbenes Tautas nama vadītāja Daina Šmite iepazīstināja ar aizvadīta gada nozīmīgākajiem pasākumiem, statistikas datiem un sadarbības partneriem. Kā Daina Šmite saka: “Līdz šim esmu uzskatījusi, ka mans darbs ir nevis tieši veidot pasākumus, bet gan strādāt ar cilvēkiem. Man ir ļoti svarīgi tas, ko domā un vēlās sabiedrība.

Runājot par Dzērbenes lielāko “magnētu” jeb Dzērbenes pili, Anita Kamerāde norādīja, ka pilij jāpaliek visu pagastu cilvēku apsaimniekošanā. Tautas nama vadītājai jābūt kā pils pārvaldniekam un pils saimniekam. Jābūt iespējai pilī aktīvi darboties sabiedrībai un  biedrībām, lai tā visiem ir pieejama. 

Tika runāts arī par piļu un muižu uzturēšanas izmaksām, apsaimniekošanu, attīstību un ienākumiem. Kultūras pārvaldes vadītāja Lauma Dambrova piebilda, ka drīzumā tiks sakārtots pils ieejas biļešu jautājums. Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis piebilda: “Tiek uzskatīts, ka kultūra tērē, taču kultūra ir nopietna tautsaimniecības nozare un ar kultūras palīdzību nauda atgriežas citādākā veidā. Kultūrai ir tieša ietekme uz inovāciju radīšanu un investīciju piesaisti.”

A. Egliņš-Eglītis pastāstīja par kopienu un biedrību lomu kultūrā. Pašvaldības uzdevums ir spēcināt kopienas un klausīties, ko saka kopienas. Cēsu novada pašvaldība patreiz strādā pie līdzdalības budžeta, tas nozīmē to, ka iedzīvotāji varēs iesniegt projektus ar savām idejām, kuras pašvaldība īstenos. Tāpat pašvaldība ir uzsākusi darbu pie kopienu fonda izveides, kas būs atbalsts kopienām, fiziskām personām un vietējām iniciatīvām, kuras vēlās kaut ko darīt vai tām pietrūkst līdzfinansējums ideju realizēšanai. 

Vecpiebalgas apvienības pārvaldes Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja Līna Paimiņa atzina, ka Dzērbenes pils ir lielisks piemērs, kā tiek nodrošināta nozaru sadarbība. Līna nākotnē vēlās, lai arī ap Dzērbenes pili tiek veikta uzņēmējdarbība, attīstot degradētās teritorijas. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja p.i. Viesturis Burjots piebilda, ka uzņēmējiem, kuriem ir iecere uzņēmējdarbību attīstīt, kādā no degradētām teritorijām, pašvaldībai būtu jāparedz īpašs atbalsts. 

Tika diskutēts par to, kā Dzērbenes pilī attīstīt viesmīlības un tūrisma nozari. Par to, ko Dzērbene kā tūrisma galamērķis var piedāvāt, stāstīja māksliniece, Dzērbenes Radošās mājas "Memberi" vadītāja Ērika Māldere. Ērika iepazīstināja ar deviņām studentu radītām idejām, ko Dzērbene var piedāvāt, lai piesaistītu tūristus. Piemēram, apkārt ezeriem veidot takas, kur ziemā slēpot, vasarās staigāt vai, piemērām, Dzērbeni varētu nodēvēt par cimdu galvaspilsētu. Idejas sadzirdēja arī Cēsu novada pašvaldības Tūrisma aģentūras direktore Madara Lasmane. 

A.Egliņš-Eglītis domnīcā izcēla: “Cilvēki pievelkas cilvēkiem un idejas pievelkas idejām. Mūsu rokās un mūsu idejās ir ļoti liels spēks.”

 

Datums: 2023. gada 23. februāris