Dzērbenes pagasta vēsture

„Krusta jeb Andrēnu kalna (lai taču tie austrieši un šveicieši smejas, ka mēs savus necilos paugurus par kalniem saucam – katram savi mērogi) augstākā virsotne paceļas 264 metrus virs jūras līmeņa. Tas ir augsts plato veida masīvs, no kura nogāzēm paveras plašs skats uz Dzērbeni, apkārtnes ezeriem, pļavām un mežiem. Agrākos laikos šaipusē mežu bijis tik daudz, ka zvēriem un putniem labāku mājvietu nevajadzēja. (..) Arī tagad Dzērbene ir bagāta gan ar mežiem, gan upēm un ezeriem.”

(Inguna Bauere. „Vecpiebalgas novads. Pie tevis eju…”, 2013)

Dzērbene atrodas Vidzemes centrālās augstienes ziemeļdaļā. Dzērbenes novads bijis apdzīvots jau no mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Par to liecina agrā dzelzs laikmeta kapenes turpat blakus esošajos Taurenes „Gailīšos”, vidējā dzelzs laikmeta kapu lauki Dzērbenes „Krustiņos”, kā arī Elku kalnā. Dzērbenes novadu apdzīvoja somu – ugru ciltis. Ap 7. gadsimtu ieradās baltu cilts – latgaļi. Vēstures pieminekļi, kas liecina par 11. – 12. gadsimtu, ir divi pilskalni – Augstais kalns un Gaviltu pilskalns.

Augstais kalns no Dzērbenes bagātīgā kultūrvēsturiskā mantojuma ir vizuāli iespaidīgākais senatnes piemineklis – pašā pagasta centrā, ar neparasti stāvām, ap 20 m augstām nogāzēm, kas apaugušas ar priedēm un lazdām. Tā virsotnē atrodas 50 x 50 m liels laukums, kas nocietināts ar vaļņiem un diviem grāvjiem. Mūsdienās šajā laukumā ierīkota brīvdabas estrāde.

Dzērbenes teritorija bagāta ar vairākām ezeru virknēm, kuru izcelšanās ir līdzīga. Tie veidojušies ledus laikmeta beigās kā zemledus gultņu ezeri. Pagasta teritorijā ir ap 30 ezeru, no kuriem lielākais ir Juveris (77,5 ha).

13. gadsimtā, kad Baltijas zemes sadalīja vācu Zobenbrāļu ordenis un Rīgas bīskaps, Dzērbene piederēja arhibīskapam un bija Raunas novada sastāvdaļa. 1357. gadā arhibīskaps Fifhūzens lika uzcelt Dzērbenē mūra pili un to izīrēja vasalim Sīmanim Serbenam, no viņa uzvārda arī ir cēlies muižas un novada nosaukums. 1577. gadā Ivana Bargā laikā Dzērbeni pilnīgi nopostīja un pili sagrāva. Vēlākajos gadsimtos pils tika būvēta no jauna – gan tika atkal nopostīta un no jauna atjaunota – Dzērbeni ieguva gan zviedri, gan Pēteris Pirmais, kurš deva pavēli nopostīt Dzērbeni, muižu un baznīcu. 1771. gadā Katrīna Otrā Dzērbenes muižu uzdāvināja Otto Veismanim fon Veisenšteinam, pēdējie saimnieki bija Otto fon Ļaudona dzimta. Saka, ka šis barons patiešām ir bijis ļauns, tāpēc 1905. gada notikumos pili nodedzināja. 1922. gadā zemes reformas rezultātā atraitnei Lilijai Ļaudonai īpašumu atsavināja. 1927. gadā muižas teritoriju un pils ēkas nodod jaunnodibinātās Dzērbenes lauksaimniecības skolas lietošanā. Skola pastāv līdz 1974. gadam. 2018. gadā pagasts atzīmē šīs skolas   90 gadu jubileju.

Tāpat liels notikums izglītības jomā 2018. gadā ir Dzērbenes skolas 160 gadu pastāvēšana, jo skola, kā liecina dibināšanas protokola oriģināls, dibināta 1858. gada 10. novembrī. Skolas muzejs glabā plašu informāciju par to, kā skola mainījusies šo 160 gadu garumā no pamatskolas līdz Ministrijas skolai, sešklasīgai, 7  – klasīgai skolai, līdz 1954. gadā  nodibinājās Dzērbenes vidusskola, kas arī šobrīd vairs nepastāv.

Neatņemama Dzērbenes pagasta vēstures sastāvdaļa ir vienmēr bijusi Dzērbenes luterāņu baznīca, tā celta no 1840. līdz 1843. gadam būvmeistara Mārča Sāruma vadībā. Tā izceļas ar Latvijas ev.  lut. baznīcu arhitektūrā neraksturīgu kupolveida zvanu torni. 1928. gadā Dzērbenes baznīcā  tika atklātas divas piemiņas plāksnes – 28 Latvijas Brīvības cīņās un 26 Pirmajā Pasaules karā kritušajiem dzērbeniešiem. Savukārt atmodas laika sākumā netālu no skolas uzstādīts piemiņas akmens represētajiem dzērbeniešiem.

Par Dzērbenes vēsturi daudz liecību var sniegt arī Dzērbenes Vecie kapi un Vecvecie kapi, kā arī Jaunie kapi. Laikā, kad visā Latvijā plaši atzīmē Reformācijas kustību, kā arī  no Dzērbenes nākušā gleznotāja Karla  Grasa 250. dzimšanas dienu, ir vērts pieminēt vācu progresīvā  mācītāja Karla Johana Grasa piemiņas vietu Dzērbenes Visvecajos kapos, kur kapu plātnē iegravēti viņa dēla vārdi: ”Tur, kur Dieva debesnami, Tur aizved viņu Dieva Eņģeļi. Stāviet klusu, šeit apdomādami, kāds viņš draugs un mācītājs jums bij.”   Par latviešu drauga mācītāja liecību kalpo arī Dzērbenes mācītājmuiža, diemžēl sliktā stāvoklī.

Dzērbenes vecā ambulance

Par vēstures daļu kļuvusi arī Dzērbenes ambulance „Zemzaros” ar labiem ārstiem, zobārstiem, bet visu sirdīs vēl dzīvo vienīgās Tautas ārstes Latvijā  – Dzidras Kalniņas vārds. Saglabājusies arī senā Dzērbenes aptiekas ēka, kur interesenti var doties ekskursijā uz mazu, simpātisku aptiekas muzeju.

Dzērbenē visos laikos  ir bijusi aktīva saimnieciskā rosība, cieši saistīta ar kultūras dzīvi, jo kultūru atbalstīja tie, kuriem   bija nauda. 1868. – 1875. gadā tika nodibināta apvienotā Dzērbenes – Drustu biedrība „Dziesmu Vaiņags”. Dziesmu svētku gadā ir vērts atcerēties, ka biedrības koris T. Gailīša – Gaiduļa vadībā piedalījās pirmajos dziesmu svētkos. 1875. gadā tika nodibināta Cerību biedrība. No šīm biedrībām 1891. gadā izveidojās Dzērbenes krājaizdevumu sabiedrība, kas vēlāk uzcēla vienu no varenākajiem biedrības namiem Latvijā ar plašām pielietojuma funkcijām visdažādākajās jomās. Bija lieliskas iespējas teātra spēlēšanai, daži ļaudis vēl atceras, kā ir skatījušies „Zvejnieka dēla” kino versiju. Nams tika nežēlīgi nodedzināts, atkāpjoties Sarkanajai armijai.

Jette

Nav iespējams nosaukt visas personības, ievērojamos cilvēkus, kas veidojuši Dzērbenes pagasta vēsturi, jo saraksts ir ļoti, ļoti garš.  Tāpēc lai izskan vien Cimdu Jettiņas vārds, kas nesusi Dzērbenes vārdu latvisko tradīciju saglabāšanā visā Latvijā un pasaulē. Bet vērts iepazīt visus cilvēkus, kas nākuši no Dzērbenes, kā arī vēl ļoti daudzus vēsturiskus faktus un notikumus, kas nav iekļauti šajā materiālā, bet par kuriem liecības glabā Dzērbenes novadpētniecības muzejs.                  

Mārīte Šķēle, vēstures interešu klubs „Serben” vadītāja

Close