TAURENES PAGASTS

Pagasta pārvalde

Taurenes pagasts atrodas Vidzemes augstienes dabas rajonā. Ziemeļrietumu un dienvidrietumu daļa ietilpst Mežoles pauguraines, vidusdaļa un ziemeļaustrumu stūris – Augšgaujas pazeminājuma, bet dienvidaustrumu daļa – Piebalgas pauguraines dabas apvidū. Augstākā pagasta daļa atrodas gar Cēsu – Madonas šoseju uz rietumiem no tās.

Taurenes pagasts ziemeļos robežojas ar Dzērbenes, austrumos ar Zosēnu, dienvidos ar Kaives, dienvidrietumos ar Skujenes, ziemeļrietumos ar Vaives, dienvidos ar Vecpiebalgas pagastu.

Pagastu šķērso valsts nozīmes autoceļš Cēsis – Madona un vairāki vietējas nozīmes ceļi. Tuvākā automaģistrāle ir Rīgas – Pleskavas šoseja.

Platība: 102,4 km²
Iedzīvotāji: 836 (pēc PMLP datiem uz 01.01.2018.)
Bijušie nosaukumi: Jorslava, Nēķena pagasts.

Daba un apskates objekti

Viens no augstākajiem punktiem pagastā ir lielpaugurs – Brežģa kalns (~255 m v.j.l.). Pagastā atrodas interesants dabas objekts – ezeru ķēde (Bānūžu, Ilzes, Rijas, Brenkūžu, Stupēnu, Dabaru un Taurenes ezeri). Gaujas upe no Piebalgas puses Taurenes pagastā ieplūst kā neliels strauts, bet savā tālākajā tecējumā kļūst aizvien bagātāka no apkārtējiem ūdeņiem – strautiem, upītēm, ezeriem.

Zaļkalns – viens no ievērojamākajiem skatu punktiem novadā, no tā paveras plašs atklāts skats uz Gaujas ezeriem.

Nēķena muiža jau kopš senseniem laikiem ir bijusi Taurenes pagasta saimnieciskais centrs, tās kungu māja, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām, celta neorenesanses stilā ar villas motīviem.

Pagasta teritorijā atrodas 2 valsts nozīmes aizsargājamie arheoloģijas pieminekļi – Bānūžu pilskalns (tagad aizaudzis ar mežu) un Brēdiķu (Lejstupu) pilskalns. 1952. gadā pie pilskalna 2 ha platībā tika aizliegta saimnieciskā darbība.

Vietējas nozīmes ievērojams dabas objekts – Upesciema pilskalns – īpatnējas formas, bez paaugstinājuma, ierobežots ar grāvjiem, saukts par Upesmuižu.

Svētavots – Bānūžu pilskalna Rietumu pusē. Senos laikos iecienīta dziedniecības vieta. Arī tagad pagasta iedzīvotāji izmanto Svētavota ūdeni.

Velnakmens – Bānūžu ezera piekrastē, apvīts senām teikām. Apkārtmērs 15,5 m, augstums 2,35, garums 5 m, platums 4,3 m.

Pekakmens – akmens ar lielu pēdas iespiedumu, iespējama senlatviešu ziedošanas vieta, atrodas 1 km no pagasta centra, pie Peku mājām. Ceļot jauno muižas pili tika saspridzināts.