VECPIEBALGAS PAGASTS

Vecpiebalgas pagasts atrodas Vidzemes augstienes centrālajā daļā, Piebalgas paugurainē. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1977. gada ir iekļautas aizsargājamā dabas teritorijā Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū.

Robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes pagastu, kā arī Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu un Madonas novada Liezēres pagastu. Pagastu šķērso valsts nozīmes autoceļš  Cēsis – Madona un vairāki vietējas nozīmes ceļi. Tuvākā automaģistrāle ir Rīgas – Pleskavas šoseja.

Platība: 110,2 km2
Iedzīvotāji: 1354 (pēc PMLP datiem uz 1.01.2018.)

Lielākās apdzīvotās vietas: Aļmi, Augstlīči, Baltaci, Beitēni, Brekti, Cepļi, Gulbji, Ģibuļi, Kabulēni, Kriemeļi, Kūrēni, Kurmji, Ķāķi, Lībieši, Ļūdiņi, Meirēni, Mūrnieki, Purgaiļi, Ragaiņi, Roznēni, Smetes, Spuldzēni, Staņaudi, Tašķēni, Tomuļi, Vecpiebalga, Veļķumuiža, Vēveri, Vīndedzes, Zeikari, Zēniņi.

Senā kultūrvēsturiskā Piebalgas novada centrā atrodas Vecpiebalgas pagasts. Visā Latvijā to pazīst kā kultūras mantojuma šūpuli, un vēl šodien cilvēki dodas uz Vecpiebalgu, lai smeltos iedvesmu garīgajam darbam. Brīnišķīgā Vecpiebalgas daba tāpat kā sendienās atraisa radošo domu.

Dabas objekti

Šeit, Vidzemes Centrālās augstienes vidienē, paceļas vairāki augsti pauguri – Smetes kalns (243,1 m vjl.), Incēnu kalns (256 m vjl.), Bākas jeb Pliena kalns (265,5 m vjl.), Kaibēnu kalns (226 m vjl.) u.c.

Apvidus ziemeļu malā iegūlis Alauksts – viens no skaistākajiem ezeriem Latvijā – ap 205 m vjl. Alauksts aizņem 7,82 km2,  vidējais dziļums 3,3 m, dziļākajās vietās sasniedzot 7 m.

Tuvākais Alauksta kaimiņš ir Tauns. Ezers atrodas 193 m vjl. un aizņem 72 ha lielu platību. Tauns ir stipri aizaugošs ezers, kuru apņem purvi, krasti nepieejami.

Pagasta teritorijā atrodas arī vairāki nelieli ezeri: Zobols, Gailīšu, Draugoļa, Laidza, Klebēķa, Bezdibens.

Latvijas garākā upe Gauja sāk savu skrējienu Alauksta apkārtnē. Vecpiebalgu šķērso vairākas upes un upītes – Balga, Tulija, Gailīšupīte, Dzērvīte  u.c.

Apskates objekti  

Vecpiebalgas luterāņu draudzes baznīca laika gaitā tika vairākkārt sagrauta, taču pēc valsts neatkarības atgūšanas, radās arī iespēja atjaunot baznīcu pēc arhitektes Austras Skujiņas projekta. Tagad atjaunotajā dievnamā ik svētdienu notiek dievkalpojumi.

Par vēstures elpu liecina Grišku pilskalns, par ko stāsta leģendas un arī viduslaiku pilsdrupas, ko labprāt apmeklē tūristi.

Piebalgas pakalni un ezeri ar ūdensrozēm ir apdziedāti dziesmās un dzejās. Ne velti Vecpiebalga tiek dēvēta par Vidzemes sirdi. Pašā Vecpiebalgas centrā, Cēsu-Madonas šosejas malā, piebaldzēnus un viesus priecē ūdensrožu dīķi.

Vecpiebalgas pagastā ir 4 muzeji, kas vēsta gan par ievērojamiem cilvēkiem, gan par tolaiku cilvēku dzīvi:

  • Rakstnieks Antons Austriņš dzimis un audzis “Kaikašu” mājās, kur tagad atrodas viņa memoriālais muzejs.
  • Pasaku meistara Kārļa Skalbes vasaras mājā “Saulrietos” tagad varam apskatīt pasakām apdvestu muzeju.
  • Pirmā latviešu romāna autoru Matīsa un Reiņa Kaudzīšu muzejs atrodas “Kalna-Kaibēnos”.
  • Piebaldzēnu dzīves veidu var iepazīt Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiālē “Vēveros”

Close